Aleksandrs Antonovs:

Finanšu ministrija ierosina no katra strādājošā, neatkarīgi no algas līmeņa, iekasēt sociālās iemaksas kā no minimālās algas, t.i. 170 EUR mēnesī.

FM kolēģi saka, ka zaudējot darbu, par sociālās apdrošināšanas maksājumiem pēc zemi apmaksātā daļslodzes darba, nevar izdzīvot – taču skaidrs, ka arī par šo zemo daļslodzes algu bieži vien nevar izdzīvot. Tātad cilvēks izvēlas šo nodarbinātību citu mērķu vadīts. Daudziem nodarbinātība nav tikai iztikas nodrošināšana: pieredzes iegūšana, sevis pierādīšana, vajadzības sajūta, noderīga laika pavadīšana, tā ir tikai daļa no ne-finanšu iemesliem.

Pielikt visiem darbiem vienu un to pašu mērauklu ir nepareizi. Pieprasot par visiem maksāt sociālās nodevas 170 EUR mēnesī nozīmēs, ka daudzi no pašlaik 260 000 daļslodzē nodarbinātiem zaudēs darbu! To skaidri un skaļi pauž arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Valdībai ir jāatsauc savs priekšlikums par neproporcionāli augsto sociālo iemaksu ieturēšanu no zemas algas un daļslodzē nodarbinātiem, jo priekšlikums, kas deklarēts kā palīdzība, tieši un nepastarpināti kaitēs šiem cilvēkiem!